Jautājums: Kāpēc visa bauda izzūd vienā mirklī? Es tā priecājos, kad nopērku jaunu automašīnu, bet paiet nedēļa, es pierodu, un tā pārstāj mani uztraukt.
Kā ieradums var dzēst baudu? Pastāv taču tikai gaisma un tilpne. Ja ir bauda, tad tai jābūt mūžīgai?! Kāpēc tā izzūd?
Atbilde: Tas notiek tāpēc, ka mainās kli, tilpne. Automašīna neizzūd – taču mana vēlme pieaug un saņemtā bauda to jau nepiepilda.
Šīs vēlmes pieaugums nav skaitlisks, bet kvalitatīvs. Garīgajā norisinās nevis skaitliskā virzība uz priekšu, bet kvalitatīvā.
Automašīna atrodas pie mājas, tikpat skaista un jauna. Bet pagāja tikai nedēļa, – un tā jau neizraisa iepriekšējo sajūsmu.
Jo tajā vietā, kur tevī radās papildus vēlme (pirmdzimtās Čūskas dzelonis, tās inde) – tevī sāk mosties cilvēks ar jautājumu: “Ko man deva šis ieguvums?”
Tu pat neapzinies šo jautājumu, bet tas mostas tevī un saindē visu tavu prieku.
Pēc šķelšanās, grēkā krišanas no Atziņas Koka, jebkurā baudā mostas saiknes punkts ar Radītāju un atrodoties savā tukšumā, uzdod jautājumu, vai esi sasniedzis mūžīgo piepildījumu.
Tas piespiež nekavējoties meklēt, ar ko sevi piepildīt. Tā mēs virzamies uz priekšu visas savas vēstures garumā, bet ja tā nenotiktu, mēs neattīstītos. Tieši ar šo jauno vēlmju dzimšanu, cilvēks atšķiras no dzīvnieka.
Viss, kas virzīja mūs uz priekšu pēc alu atstāšanas perioda un līdz šai dienai – tā ir mūsu neapzinātā vajadzība līdzināties Radītājam. Mūsos pastāvīgi aug cilvēks!
Tas ir grēkā krišanas rezultāts – citādi šīs vēlmes (Ādams un Ieva) paliktu par dzīvniekiem. Taču mūsos mostas kaunums attiecībā pret Saimnieku, cik lielā mērā es atšķiros no Viņa!
Kaunums – tas ir tas pats jautājums: “Ko tu no tā saņēmi?” Zemapziņā, attiecībā pret Saimnieku, es it kā salīdzinu un domāju: “Ko man dod šī automašīna, ja man jāsasniedz Radītājs!”
Es pats nezinu, ka šis jautājums nāk no Radītāja! Tomēr šis sūcošais tukšums nonāk pie manis no Viņa.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija | Add Comment →