“Desmit Sfirotu Mācība”, 7. daļa, Jautājumi un atbildes, 7. p.: “Nukvas lejasdaļa (Ahoraim), tās NEHiJ – tā ir nešķīsto spēku (klipot) piesūces vieta, kas vēlas saņemt Hohmas starojumu. Jo tā atrodas vistuvāk klipot un ar to beidzas Acilut pasaules gaisma, bet no tās un zemāk atrodas nešķīsto spēku sfēra, kā sacīts: “Tās kājas nolaižas nāvē”… Ar Nukvu beidzas visi anti-egoistiskie ekrāni, kuri pavadīja vēlmes lejup nākšanā no bezgalības pasaules līdz Acilut pasaules Malhut līmenim. Līdzās tai beidzas ekrāni – un tāpēc egoistiskās vēlmes “piesūcas” Nukvai, jo caur to ir iespēja iegūt gaismu. Ar savām apakšējām deviņām sfirot Nukva nolaižas BEA pasaulēs (Brija, Ecira, Asija) un tai nav spēka pretoties nešķīstajiem spēkiem (klipot). Tomēr tā atrodas ar tiem īpašā “līdzsvarā”. Kad augstākais atrodas klipot iekšienē, un klipot var no tā kaut ko izraut – uz šī rēķina augstākais arī var satvert klipu, izanalizēt šo vēlmi un izlabot. Tā pastāvīgi notiek ar Acilut pasaules Malhut un sašķeltajām dvēselēm, – cik lielā mērā tās vēlas pieķerties tai un pievilkt sev tās gaismu, tik lielā mērā tā var pievilkt tās sev, lai izlabotu. Bez šī savstarpējā darba, kad katrs cenšas pievilkt sev pretējo pusi, nebūtu nekādas noskaidrošanas un labošanās. Tādējādi viss mūsu darbs (saskaņā ar Torā aprakstīto stāstu) sastāv no grēkiem un labošanām, un tā joprojām no jauna. Visas šīs svārstības turp un šurp, no svētuma līdz nešķīstībai un atpakaļ, notiek starp Nukvu un sašķeltajām dvēselēm, kurām jātklāj sava šķelšanās. Sašķeltās daļas atklājas tieši pateicoties tam, ka pievienojas Nukvai – citādi tās nesaprastu, ka ir sašķeltas. Tad mostas Radītājs (Zeir Anpin) un par to vēsta Tora, kad teic, ka Radītājs runā ar Mozu, pārmetot tautai tās kārtējo grēku… Nukva atklāj dvēselēs, ka to vēlme ir egoistiska un to daļu, kuru ir spējīga sevī iekļaut – paceļ augšup pie Zeir Anpina.
Tad atnāk ZA, Radītājs, un kliedz: “Ko jūs izdarījāt!” Tā ir pareiza reakcija uz vēlmēm, kuras pēc tam tiks izlabotas. Mēs vienkārši nesaprotam Toru – tā nestāsta par kaut kādiem grēkiem, bet tikai par vēlmju atklāšanu, kuras atnāk, lai tās izlabotu. Tajā pašā mirklī, kad tās atklājas – “mēs līksmojam par grēcinieku atklāšanos”, kā raksta Bāls Sulams. Jo tiem “grēciniekiem”, kuri nav atklājušies – nav nekādu cerību uz labošanos. Un kas zina, kad tie atklāsies…

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →