Esam attālināti no Bezgalības pasaules ar 125 gaismas samazinājuma, apslēptības pakāpēm un pilnīgi nošķirti no patiesās realitātes, it kā atrodamies bez apziņas, nesaprotam, kas esam un kur atrodamies. No šī stāvokļa mums nepieciešams pamosties, nākt pie apziņas un, mērojot 125 pakāpes, atgriezties tajā vietā, no kurienes esam lejup nākuši, pie savas saknes. Šajā ceļā no lejas uz augšu, pārvarot apslēptības, mēs sasniedzam līdzību Radītājam, kļūstam tādi paši kā Viņš.
Patiesībā, cilvēkam šajā pasaulē nav nekādas iespējas pašam atmosties un pacelties no zemākā punkta, kas apglabāts zem 125 apslēptības pakāpieniem. Kā sacīts: „Nevar ieslodzītais pats atbrīvot sevi no cietuma” – viņam nepieciešams ārējais spēks. Mēs sajūtam augstāko pasauli un iztēlojamies sevi maldu īstenībā. Neapzinātā stāvoklī mums šķiet, it kā mēs dzīvojam, un mums apkārt atrodas pasaule, kura piepildīta ar cilvēkiem, Zemeslode un Visums. Tādi, lūk, tēli rodas mūsu neapzinātajā stāvoklī un šķiet mums kā patiesa dzīve. Taču kad kā pa sapņiem mēs sadzirdam balsis, kuras teic: „Tu taču esi bez apziņas, atrauts no patiesās dzīves, no garīgās pasaules!” – mēs tam neticam. Tikai cilvēki, kuri noskatās uz mums no malas, saprot, ka esam bez apziņas. Tāpēc mums jābūt pateicīgiem par „punkta sirdī” atmošanos manī. Caur šo punktu es sāku atšķirt kaut ko, kas nonāk pie manis no citas pasaules, – ka pastāv cita realitāte. Dižie kabalisti pūlas novest mūs pie apziņas, atmodināt patiesajai dzīvei. No Ādama, pirmā, kurš nāca pie apziņas, līdz pat mūsdienām izstiepjas gara kabalistu ķēde, kuri sasnieguši patieso dzīvi. Taču šodien mums visiem jānāk pie apziņas. Mūsu ārsts Bāls Sulams ar savu asistentu Rabašu pieliek visas pūles, lai novestu mūs pie apziņas. To viņi dēvē par gaismas staru, kurš izlaužas cauri patiesajai realitātei un nonāk pie mūsu atslēgtās apziņas.

Avots krievu valodā

Filed under: Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment →