Bāls Sulams raksta savam pirmajam skolniekam un dēlam, Baruham Ašlagam (Raba”š), (vēstule Nr. 38 no grāmatas “Gudrības Augļi”), ka nedrīkst nolaist rokas un apstāties garīgā ceļa vidū, kamēr cilvēks nenonāks līdz mērķim, viņam nepieciešams spēks nepārtrauktai, arvien lielāku šķēršļu pārvarēšanai.
Nedrīkst paļauties uz pagājušajiem sasniegumiem – tieši otrādi, visi vakardienas sasniegumi pārvēršas par šodienas jauno vēlmi, kura vēl spēcīgāk stumj cilvēku pretim mērķim. Tas nenozīmē, ka saņemtais vakar var sadziedēt viņa brūces un ļaut viņam jau atpūsties.
Tieši otrādi, kamēr viņš nesasniegs galīgo labošanos, jāparūpējas, lai katru mirkli pieaugtu vēlme sasniegt mērķi. Viss, ko sasniedzis, momentāni izzūd, cilvēks paliek “kails” – un tā viņam jāvirzās uz priekšu. Saprotams, ka Rabašs veicis milzīgu darbu, būdams līdzās tēvam, pastāvīgi piedaloties visās nodarbībās. Viņš bija ļoti uzticīgs savam tēvam, vienmēr bija viņa pusē, visos ģimenes strīdos, kuri radās starp Bāla Sulama radiniekiem, kuru daļa bija kabalas mācību pretinieki, jo tā atdalīja viņus no reliģiskās kopienas. Rabašs bija sekmīgs skolnieks un sasniedza garīgo atklāsmi. Mēs nevaram spriest, līdz kādam augstumam viņš pacēlās, – viņš pārāk dižs, lai mēs spētu to izmērīt. Iespējams tikai nojaust par viņa dižumu un par viņa lielo sirdi – iepazīstoties ar skaidrojumiem par mūsu stāvokļiem, par apvienošanās nepieciešamību. Mēs vēl neapzināmies viņa rakstu dziļumu un viņa praktisko padomu svarīgumu. Tāpēc mums pastāvīgi ar tiem jāstrādā. Galvenais darbā ar rakstiem: 1) veikt raksta īsu konspektu, 2) izdarīt konspekta secinājumus. Bez šī darba raksts netiek uzskatīts par apgūtu.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →