Ātrgaitas ceļš uz garīgo pasauli

No augšienes pie mums nonāk gaisma, un atmodina noteiktas kopējās dvēseles daļas, lai virzītu tās saskaņā ar savu programmu. Šī programma ļoti sarežģīta un paredz dvēseļu atmodu īpašā kārtībā un savienojumā starp tām, it kā viena organisma daļas. Mūsu acīm tas nav saredzams, bet saskaņā ar iekšējo dvēseles uzbūvi, tās saistītas viena ar otru – tāpēc gaisma tās savieno vienkopus kopīgam darbam, atdeves īpašības meklējumiem. Tie ir pilnīgi sveši viens otram cilvēki, dažādi un ļoti attāli viens no otra pēc savām materiālajām īpašībām. Bet mums jātic, ka tā iekārtots no augšienes, atstāt visu, kas mums traucē apvienoties un meklēt to, kas tajā var līdzēt. Šajos meklējumos mēs sapratīsim, ka vienīgais savienošanās pamats – tā ir atdeve, kas augstāka par saņemšanu. Nav vairāk nekā cita, kas savienos cilvēkus. Šis ceļš ir tik mainīgs, it kā mēs brauktu pa ļoti nelīdzenu ceļu un mūsu automašīnu pastāvīgi svaida augšup-lejup pa visām bedrēm un dangām – bet tai, neskatoties ne uz ko, jābrauc un jāvirzās uz priekšu. Jo tālāk mēs virzamies uz priekšu, jo biežāki šie lēcieni, līdz ar to lielāka mūsu jūtība pret tiem, proti, mūsos notiek arvien krasākas un nozīmīgākas izmaiņas. Kaut gan arī iepriekš tās bija tādas pašas – tomēr mēs tās tik ļoti neievērojām un nesajutām.

Tāpēc nav iespējams virzīties uz priekšu pa šo ceļu, ja neizlīdzināsi to – un tad mūsu automašīna ripos ātri un viegli! Tā ir izlīdzināšana, kura mums jāveic ar katru bedri un dangu šajā ceļā, iespējams tikai ar grupas kopējā viedokļa nosacījumu un savienošanos starp mums. Tikai tas aizpilda visas bedres un apvieno kopā, izlīdzinot ceļu.Nav nekādas citas iespējas garīgi virzīties uz priekšu, neizlīdzinot to. Traucēkļi un šķēršļi, kuri nostājas tā priekšā, kurš vēlas virzīties vienatnē vai vēl ļaunāk, grupas priekšā tādi individuālisti – tik lieli, ka vienkārši nav iespējams tos pārspēt.Automašīna neizbēgami iestrēgs tā, ka to būs neiespējams izvilkt un cilvēks paliks tur, kur bija – dzīve beigsies, bet viņš tā arī nepabeigs šo ceļu, nesasniegs mērķi.Tāpēc darbam vispirmā kārtā jābūt vērstam uz apvienošanos. Tad mēs atklāsim, ka tieši ar to mēs sasniedzam visus rezultātus!Tikai no tā atkarīga visa mūsu garīgā virzība uz priekšu šajā ceļā, visas pūles un atklāsmes notiek tikai vienā virzienā – šīs saiknes iekšienē, kura visus mūs apvieno.Šeit viss atkarīgs no tā, cik lielā mērā cilvēks novērtē saikni starp biedriem, neskatoties uz visām problēmām, kas atklājas un saprot tikai vienu: “Nav neviena, izņemot Viņu” – visi traucēkļi nāk no Radītāja, kurš mūsos rada tādas iekšējās bedres un dangas, izraisot sajukumu tūkstošiem dažādos veidos.Tomēr mums nepieciešams izprast, ka visi traucēkļi nāk no Viņa un tikai ar mērķi, lai mēs savstarpēji savienotos.Šeit atrodas viss panākumu noslēpums! Tas ir pamats, no kura viss sākas un uz kura tiek veidots viss pārējais.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: