Zoar, nodaļa “Leh-leha” (Lech-Lecha), 315. p.: “Svētiet Radītāju, Viņa eņģeļi, kuri pilda Viņa vārdu, lai dzirdētu Viņa vārda balsi”.
Cilvēks tiek dēvēts par eņģeli, kad veic darbības bez saprāta dalības, kā vienkāršs izpildītājs. Viņam nav savas galvas (Roš), viņam saka – un viņš dara. Kāds domā, bet viņš izpilda. Tas tiek dēvēts “eņģelis”, jo eņģelis – tas ir spēks, kurš veic darbības bez noskaidrošanas. Tāpēc norādījumā “Izdarīsim – un sadzirdēsim”, daļu “izdarīsim” mēs veicam kā eņģeļi. Tādējādi sacīts: “…Viņa eņģeļi, izpildošie Viņa vārdu, lai dzirdētu Viņa vārda balsi”. Tāpat arī mēs: izdarīsim – un sadzirdēsim. Veicot darbības bez iekšējās saskaņas, bez skaidras izpratnes, kāpēc un kādēļ (jo tas attiecas uz augstāko pakāpi), mēs izpelnamies to pašu augstāko pakāpi.
Patiesībā tādā veidā mēs veicam visdabiskākās darbības, līdzīgi mazam bērnam, kurš rotaļājas un nezina, ko viņš dara, atkārto visus vārdus, ko izteic pieaugušie, nesaprotot, ko tie nozīmē. Var pateikt viņam jebkuru muļķību – un viņš atkārtos to pilnīgā nopietnībā, parādīt viņam jebkuru darbību – un viņš izpildīs to ar visu spēku un vēlēšanos. Tādā veidā viņš mācās. Jo mazajam nav saprāta (Roš, parcufa galva), saprāts ir lielajam. Bet mazajam ir tikai ķermenis (parcufa Gufs), lai izpildītu.
Bet pateicoties tam, ka viņš pilda darbības sekojot augstākajam, atceļ sevi viņa priekšā, viņš iegūst augstākā saprātu un kļūst tāds pats kā viņš. Tas tiek dēvēts “izdarīsim – un sadzirdēsim”.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks, ZOAR | Add Comment →