Jautājums: Kad ARI nomira – tas nozīmē, ka nomira Mašiahs ben Jozefs?
Atbilde: Mēs taču runājam par dvēselēm! Kāds šeit sakars ar fiziskā ķermeņa nāvi? Dvēsele var strādāt kopējā sistēmā arī neatklājoties šajā pasaulē. Pastāv vairums tādu dvēseļu. Mūsu pasaules ķermenis – tā ir viena no dvēseles ārējām sekām, kas palīdz citām dvēselēm. Eksistē tikai saikne starp dvēselēm. Tāpat pastāv saiknes starp tām, kuras mums redzamas un saprotamas, pie kurām strādājam kopā, nododam viens otram zināšanas, iespaidus. Bet pastāv tāda saikne starp dvēselēm, kad tās nav spējīgas sajust savu reālo stāvokli un tāpēc saikni starp dvēselēm uztver kā šīs pasaules ainu. Ko nozīmē šī pasaule un garīgā? Garīgajā pasaulē man atklājas dziļa, iekšējā saikne starp mūsu dvēselēm.
Par šo pasauli tiek dēvēta tāda sajūta, kad neesmu spējīgs atklāt iekšējo saikni un atklāju to ārējā formā, ļoti neskaidri un miglaini, nepārliecināti, nenoteikti.
Pasaule (olam) – tā ir apslēptības (alama) pakāpe. Es atrodos kopējā dvēseļu sistēmā, bet uz mani iedarbojas apslēptība, kura tēlo man šo sistēmu tādā maldīgā šīs pasaules veidā. Tomēr tas viss ir tā pati sistēma! Nav vairāk nekā, izņemot vienīgo Adam Rišon konstrukciju – savstarpēji saistīto dvēseļu sistēmu.
Rišon – savstarpēji saistītu dvēseļu sistēma. Mēs ar jums – tās daļas. Tikai visu dvēseļu un to saistošā tīkla vietā, mēs sajūtam šo pasauli.
Tāpēc tā tiek dēvēta par pēdējo pakāpienu, kurš vispār atdalīts no patiesās sajūtas, kā pie samaņas zaudēšanas – it kā cilvēks, kurš guļ ar aizvērtām acīm un murgos redz kaut kādus veidolus.
Faktiski es atrodos tajā pašā sistēmā – tikai neesmu spējīgs to sajust un iztēlojos to kaut kādā sagrozītā veidā! Kā sacīts: “Katrs nosoda izejot no saviem trūkumiem”. Kad man atklāsies patiesā aina, es būšu pārsteigts, jo izrādās, viss bija pavisam citādi, nekā man likās. Tomēr neeksistē pasaules, kuras būtu atdalītas viena no otras – pastāv vienīgs veidojums, kuru atklājam atbilstoši mūsu vēlmju labošanās pakāpei.
Pastāv pieci to labošanās līmeņi un saskaņā ar to mēs atklājam piecus realitātes stāvokļus – piecas pasaules, 125 pakāpes. Šī apstākļa dēļ mēs arī dzīvojam, Radītājs nav radījis citu pasauli. Eksistē jau izlabotas daļas, kuras aktīvi darbojas, bet pārējās vēl sašķeltas un nesajūt visu dvēseļu savstarpējo pareizo saikni.
Tādējādi tām jāizprot nepieciešamība laboties, savs pienākums attiecībā pret citiem, pret pašiem sevi un kopējo sistēmu, kura tās atbalsta un kura dēvēta par Radītāju.

Avots krievu valodā

Filed under: Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment →