Jautājums: Vai iespējams sacīt, ka vārdu plūsma Zoar Grāmatā maina mūs savienojošo spēku stiprumu un virzienu?
Atbilde: Mēs nezinām, kā tas darbojas. Pagaidām šeit ir kaut kas ļoti slēpts no mums.
No vienas puses, Grāmata uzrakstīta tādā valodā, ka mēs it kā nevaram saskatīt tajā pilnīgi loģiskas lietas, savienoties ar tām, kaut kādā veidā ieraudzīt sevi tajās vai tās – mūsu iekšienē.
Pastāv kaut kāda interakcija starp mani un Grāmatu, saikni un sapratni, ko Grāmata runā par mani un es tajā atrodos. Bet šī sajūta ir absolūti maldīga. Vienkārši tādā formā mums pasniedz stāstu, ļoti attālu no mums, kas nelīdzinās nevienam citam un kurš ir svešs, it kā kaut kāds briesmonis būtu ietērpies cilvēka veidolā, runātu ar mums, bet mēs spētu saprast tikai viņa ārējo formu – tās ir rokas, tās ir kājas un tā ir galva. Tomēr tas tā nav.
Tāpēc mums jāattiecas pret Zoar kā pret Grāmatu, kura satur kaut kādu slepenu kodu, garīgo instrukciju secību. Es nezinu, kā tās uzrakstītas iekšēji un nespēju ar tām saskarties. Lai iegūtu ar to kaut nelielu saikni, es lasu Zoar. Tomēr saikne rodas nevis tāpēc, ka es klausos vai lasu tekstu, bet attiecīgi tam, kāda ir mana vēlme savienoties ar šo iekšējo kodu, lai tas mani mainītu. Grāmata var būt uzrakstīta daudzveidīgās formās, varu pat nesaprast nevienu vārdu. Svarīga mana vēlme, lai iekšējais Grāmatas saturs mani izlabotu. Tās iekšējais saturs – tā ir garīgā pasaule ar visu tās aparātu, darbībām, bet nevis papīrs apvākā.

Avots krievu valodā

Filed under: Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →