Bāla Sulama raksts “Priekšvārds grāmatai Panim Meirot”, 8. p.: Saskaņā ar to izproti, cik lielā mērā mums jābūt pateicīgiem saviem skolotājiem, kuri nodod mums savu garīgo gaismu un atdod dvēseles baudas sniegšanai mūsu dvēselēm, kuras atrodas krustcelē starp smagu ciešanu ceļu un gaismas ceļu.
Viņi glābj mūs no elles, kura briesmīgāka par nāvi un pieradina mūs panākt debesu baudu smalkā un izmeklētā augstumā, kurš sagatavots un gaida mūs no paša sākuma. Nevajag vērtēt šos diženos kabalistus kā cilvēkus, kuri kādreiz ir dzīvojuši – tās ir milzīgas sistēmas daļas – dvēseles. Kabalists – tā ir dvēsele, kura izzina Radītāju, atklāj Viņu un jūt Viņu, kura atrodas kopējā dvēseļu sistēmā, Adam Rišon, kā aktīvā tās daļa un darbojas no turienes kā pārejas posms, kurš savieno mūs ar garīgo pasauli tajā laikā, kad mēs to neapzināmies un nesajūtam. Proti, kabalista nopelns ne tikai tajā, ka viņš atstājis mums savu grāmatu ar sarakstītajiem darbiem – viņš realizē saikni starp mūsu dvēselēm un kopējo sistēmu! Mēs paši nesajūtam viņu dvēseles, bet viņi savieno mūsu dvēseles (punktus sirdī) ar kopējo sistēmu, ļaujot mums savienoties vienam ar otru un iekļauties tajā.
Tādā veidā līdz mums nonāk gaismas plūsma, kura plūst sistēmā, kura mūs atdzīvina, lai mēs varētu aktīvi iesaistīties sistēmā, kļūt par tās integrālajām aktīvām daļām. Tas ir kabalistu darbs visās paaudzēs, kas nodrošina mums dzīvi šīs garīgās sistēmas iekšienē. Mēs pagaidām esam tajā tikai kā punkti, kuri atrodas bezsamaņas stāvoklī. Tomēr tie mums palīdz, nododot apkārtējās un iekšējās gaismas, kuras atrodas sistēmā, tādā veidā atmodinot mūs.
Tāpēc kabalista dzīve nebeidzas ar viņa fiziskā ķermeņa nāvi. Mēs runājam par viņu kā par dvēseli, kura eksistē dvēseļu kopumā un darbojas, neatkarīgi no tā, atrodas viņa ķermenis materiālajā pasaulē vai nē.
Šī dvēsele ir aktīva, mums vistuvākā šīs sistēmas daļa (kā, piemēram, Bāls Sulams un Rabašs). Visa mūsu kabalas grupa kopā pauž no sevis kaut kādu garīgo kopējās dvēseles orgānu, bet viņi garīgi rūpējas par mums. Par to sacīts, ka mums “jābūt pateicīgiem saviem skolotājiem, kuri nodod mums savu garīgo gaismu” – nodod tieši šajā brīdī!

Avots krievu valodā

Filed under: Bāls Sulams, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks | Add Comment →