Garīgā reklāma

Mēs esam veidoti no materiāla „vēlme baudīt”, un tādēļ, lai veiktu jebkuru darbību, fizisku vai mentālu, mums nepieciešama enerģija „baudas” veidā. Citiem vārdiem sakot, mūsu pasaulē nekas nekustas bez egoistiska stimula. Apzināti vai neapzināti, mēs visu izsveram savā „vēlmē baudīt”, un šīs vēlmes vērtējumā katra lieta iegūst „savas” īpašības: krāsu, svaru, augstumu, attālumu.
Lai veiksmīgi darbotos šajā pasaulē, ir nepieciešama pareiza vērtību skala jeb pareiza „vēlmes baudīt” iestatīšana – to mēs mācām saviem bērniem: tiekties pēc labā un vairīties no kaitīgā. Attālināties no ļaunā nozīmē, kad nav enerģijas tā labā strādāt.
Taču mūsu „vēlmē baudīt” nav nekādas motivācijas garīgās – „vēlmes dot” sasniegšanai! Jo garīgā pasaule ir man pretstatā – tā ir vēlme atdot, nevis saņemt. Man ne mazākajā mērā nepiemīt šāda īpašība, tādēļ es nejūtu garīgo pasauli. Es spēju „redzēt” tikai to, ko izvērtēju „vēlmē baudīt” kā vairāk vai mazāk vērtīgu, nosakot kā sev tuvu, svarīgu vai tālu, ne tik būtisku. Savukārt garīgajā, „vēlmē dot”, visi kritēriji, domas un darbības ir balstītas vienīgi došanā. Taču mana „vēlme baudīt” nesaprot, ko nozīmē dot.
Došana iziet caur mani kā neredzams starojums, kuru es nekādi nesajūtu. Veselas pasaules un darbības noris man līdzās, bet es savā „vēlmē baudīt” to nemanu, kā dzīvnieks neizprot cilvēka sajūtas. Ko darīt, ja esmu tāds radīts? Man paliek nepamanītas visas pasaules, un galvenais – tas, kurš mani vada, pats Radītājs!
Lai to sajustu, man jāsāk novērtēt „atdeves īpašību”. Tam mums arī ir dota apkārtējā vide: grāmatas, skolotājs un biedri – lai iedvestu mums atdeves svarīgumu. Kaut arī man personīgi tā nemaz neliekas! Taču viņi tā saka, un man ir svarīgs viņu viedoklis. Esmu tā iekārtots, ka uzsūcu apkārtnes ietekmi, un man kļūst nozīmīgs tas, kas ir svarīgs apkārtējiem. Tādēļ pat atdeve, kurai manās acīs nav nekādas vērtības, sāk kļūt būtiska, ja visi par to runā – svarīga manā „vēlmē baudīt”! Kā labs ieguvums! Un esmu gatavs ieguldīt pūles augstākās gaismas izsaukšanā, kas nes man „vēlmi dot” – jo tas ir svarīgi manai „vēlmei saņemt”. Kabalā tas tiek saukts par garīgo darbu savā labā – „lo li šma”. Taču manis piesauktā augstākā gaisma izmaina mani un aizstāj „vēlmi baudīt” ar „vēlmi iepriecināt” („lo li šma” uz „li šma”) – un es sāku sajust augstāko pasauli!

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: