Zoar, nodaļa “Leh Leha” (Lech – Lecha), 32. p. “Un Es padarīšu tevi par diženu tautu”, “Un svētīšu tevi”… Tā rezultātā, ka viņš atdalīja sevi no labās līnijas, kura neiekļauta kreisajā, izpelnījās labās starojumu, kurš savienots ar kreisās starojumu.
Bet pateicoties tam, ka atdalīja sevi no kreisās starojuma, kura neiekļauta labajā, viņš izpelnījās apsolījumu: “Un cildināšu tavu vārdu” – kreisās starojumu, kurš iekļauts iekš labās līnijas hasadim… “Un būt tev par svētību” – kas nozīmē vidējās līnijas starojumu.
Virzība uz priekšu trijās līnijās, tā ir it kā staigāšana ar divu kāju palīdzību: no vienas puses, atdeves spēks – labā līnija, bet no otras puses, saņemšanas spēks – kreisā līnija. Un ar šo divu spēku, divu līniju palīdzību cilvēks virzās uz priekšu – pakārtoti “pārkāpjot” no vienas uz otru.
Bet virziens, kurā viņš virzās un nosaka, kā viņš liks darboties šiem diviem spēkiem no labās un kreisās puses – tiek dēvēts par vidējo līniju. Proti, vidējā līnija – tas nav kaut kāds trešais spēks. Trešais spēks neeksistē! Tas ir pareizs kreisās un labās līnijas savienojums, kurš nodrošina virzību uz priekšu – vienu reizi ar tiesas īpašības vadību, otrreiz – žēlsirdības, gan ar labsirdību, gan ļaunumu.
Vienreiz atklājas ļaunie spēki, kuri pastumj cilvēku no aizmugures. Bet citu reizi atklājas spēki, kuri pievelk un vilina viņu no priekšpuses. Tā cilvēks arī virzās uz priekšu ar šo divu spēku palīdzību un eksistē vesela zinātne, kā tos izmantot. It kā būtu divi groži, ar kuriem mēs sevi vadām un virzam uz priekšu.
Bet kabalas zinātne tiek dēvēta par vidējo līniju, “zelta ceļu”. Tā ir divu dabas spēku pareizas izmantošanas metodika: saņemšanas spēka un atdeves spēka, plusa un mīnusa.
Visa mūsu pasaulīgā zinātne arī ietver sevī prasmi, kā izmantot šos divus dabas spēkus: sākot no atoma enerģijas, kurā tāpat ir “plus” un “mīnus” un molekulām, kuras savienojas un skaldās balstoties uz pozitīvajām un negatīvajām valencēm – viss salikts no diviem, viens otram pretējiem spēkiem.
Tādējādi pareiza mācīšanās nozīmē uzzināt, kā no diviem dabas pamatiem, no gaismas un vēlmes, savienojot vienā veselumā plusu un mīnusu, sākt salikt kopā veselas sistēmas, līdz pat visam milzīgajam Visumam, kurš ietver sevī visu.
Mums jāiemācās, lai “mehānismi”, kurus mēs veidojam ar tādu savienojumu: “dzinējs”, “ledusskapis”, “kondicionieris”, darbotos optimālā un vislabākajā formā.
Tajā tad arī ietverta visa gudrība – kā gūt maksimālu labumu no šiem diviem spēkiem. Bet mēs atrodamies vidū, starp tiem, kas tiek dēvēts par “vidējo līniju”.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →