Mēs visi kā viens atnācām uz Ķēniņa pilsētu

Mēs “visi kā viens nonākam Ķēniņa pilsētā”, šajā pasaulē. Un tie, kuri uzticīgi strādā Radītāja labā, pārvērš Viņa “burvju pulveri” saldās un izsmalcinātās piedevās.
Bet tie, kuri nestrādā – tā arī bauda rūgto pulveri un nespēj izbaudīt Viņa maltīti. Viss atkarīgs tikai no cilvēka pareizajām pūlēm. Mēs redzam, cik daudz cilvēku atnāk apgūt kabalu – iegulda daudz spēka, bet pēc tam pamet…
Jo rezultātā redz, ka šī maltīte nedod viņiem vēlamo garšu. Tomēr viņi tajā nevaino sevi – bet saka, ka vainīgs Ķēniņš un kabalas metodika, kura nes rūgtu garšu, slikta grupa, biedri.
Un aiziet! Viņiem šķiet, ka spēj rast vairāk baudas vienkārši atpūšoties vai nodarbojoties ar kādu citu metodiku.
Viss atkarīgs no tā, vai cilvēks saprot: kas tā ir par “darba vietu”, kur viņš nokļuvis un kas viņam ir uzlikts par pienākumu, kā jāvirza sevi darbā, lai sajustu saldu garšu.
Maltīte mums acu priekšā! Rakstīts: “Nobaudiet un pārliecinieties, cik Radītājs lielisks!” – mums tikai jāsajūt Viņa garša, tas ir, jāsagatavo sava tilpne Viņa gaismai, jāsaņem šis “papildinājums”, saldā piedeva.
Bet cilvēki neiegulda savus spēkus pareizajā vietā un tad skatās pulkstenī, cik laika un pūļu viņi jau ieguldījuši.
Bet viņi neieguldīja galvenajā: dvēseļu apvienošanā – un tāpēc nesajūt labu garšu darbā! Jo garšu var sajust tikai caur apvienošanos – tā arī ir tā tilpne, kurā atklājas gaisma.
Bet viņi veltīgi nopūlējās citā vietā. It kā tu veselu mēnesi būtu strādājis kompānijas labā, bet mēneša beigās atnāci uz pilnīgi citu kompāniju un pieprasi algu. Vai tad tev tur samaksās?!
Tu nenopelnīji vajadzīgo “kli”, tilpni atalgojuma saņemšanai. Atalgojumu saņem tikai kopējā tilpnē – jo tieši tajā atklājas Radītājs, Viņa maltīte, Viņa gaisma. Bet, ja cilvēks neieguldīja tajā spēkus – viņa darbs nav nekā vērts.
Jābūt uzmanīgam un jūtīgam pret to, un katram sevi jāpārbauda, vai viņš saprot, kādā vienīgajā punktā viņam jākoncentrē visas savas pūles – tikai iekšējās saiknes sasniegšanā, apvienojoties vienā mērķī, vienā vēlmē, lai šajā savienībā atklātos Radītājs.
Ja cilvēks virzīts uz to, tad ar laiku “maltītē” viņš sāk sajust saldu garšu. Bet ja nē – tad pakāpeniski nogurst un viļas, jo labas garšas vietā sajūt pīšļu garšu, “rūgtu pulveri” – un pamet.
Cik var ieguldīt spēkus nesaņemot neko pretim? Un neredz, ka strādā – bet ne tajā vietā, kur vajag…
Tas uzreiz redzams pēc cilvēka attieksmes pret grupu un biedriem – atrodas viņš grupā vai nē, vai strādā tajā.
Šīs pūles ne ar ko nav iespējams aizstāt – ne ar naudu, ne ar profesionālajām spējām.
Tikai, ja tu strādā dvēseļu apvienošanas labā, tad šis “rūgtais pulveris”, šī apslēptība izzudīs un tu atklāj garīgo pasauli, kura atrodas tieši šeit, līdzās tev. Vienkārši tev nebija iekšējā instrumenta (kli), kurā to var notvert kā vajadzīgo vilni ar radiouztvērēju.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: