Ņemot vērā, ka esam radīti no vēlmes saņemt baudu, tad viss mūsu garīgais darbs notiek naktīs. Nesajuzdami baudu, mēs varam sevi pārbaudīt: vai esam spējīgi izdarīt kaut ko, ja esam virzīti ar citu “degvielu”, lai nevis atlīdzība noteiktu, cik mēs strādāsim, bet darbs pats par sevi, ne Radītāja atklāšana, bet tikai ticība tam, ka varam sniegt Viņam baudu. Bet strādāt tam nolūkam, lai sniegtu baudu Viņam nevis sev, mēs varam tikai “naktīs” – stāvokļos, kad nejūtam baudu. Tāpēc katru reizi mūsu vēlmē baudīt speciāli atmodina jaunus neizlabotās vēlmes slāņus, kuriem nepieciešama atlīdzība, piepildījums.
Tad mēs varam strādāt ar šo neizlaboto vēlmi, lai tajā rastos tieksme strādāt nevis atlīdzības dēļ, bet lai sniegtu baudu Radītājam, lai nevis Radītāja atklāšana mums kļūtu par apbalvojumu, bet pats darbs pie Viņa. Tad tas nāks no mūsu apziņas par Radītāja diženumu.
Kad cilvēks atklāj, ka nav uz to spējīgs, viņš pieprasa palīdzību no augšienes. Bet spēks no augšienes nonāk pie viņa caur grupu. Jo cilvēkam nav sakara ar augstāko.
Viņš sāk meklēt tā dēvēto – “no augšienes” un pēc vairums tāda veida mēģinājumiem cenšas pieķerties kaut kam, nonāk izmisumā, līdz sāk saprast, ka “no augšienes” nozīmē “caur grupu”.
Ja viņš iekļausies grupā, tad spēs caur to saņemt to pašu spēku, kurš mainīs viņa dabu no saņemošās uz dodošo un būs spējīgs strādāt tieši “naktīs”, raidot svētības vārdus Radītājam.
Tad cilvēks strādā nevis tam, lai piepildītu savas tukšās egoistiskās vēlmes, kuras pieprasa piepildījumu, bet tieši ar šīs “nakts” palīdzību viņš paceļ sevi līdz atdevei.
Cilvēks nepieprasa, lai “nakts” izbeigtos, jo diena viņam nozīmē to, ka viņš strādā atdeves dēļ. Kad viņš nejūt savās vēlmēs “gaismu”, bet strādā augstāk par tām, proti, nevis lai piepildītu savas vajadzības, tad sajūt “dienu”.
Tādējādi saņemošo vēlmju sajūtās viņš atrodas “naktī”, bet atdeves vēlmju sajūtās viņam staro “diena”.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →