Zoar, nodaļa “Vaikra” (Vayikra), 83. p.: …Sacīts: “Lūk, Ķēniņš tavs atnāks pie tevis” – tieši tā, nevis tu pie Viņa. Viņš atnāks pie tevis, lai salabtu ar tevi; atnāks pie tevis, lai tevi paceltu augšup; atnāks pie tevis, lai aizpildītu tevi visā; atnāks pie tevis, lai paceltu tevi līdz Savai pilij un savienotos ar tevi vienotā saiknē uz mūžiem. Par to sacīts: “Saderināšu tevi ar uzticību Man”. Problēma: vai mums pašiem jāpaceļ Malhut no pīšļiem, vai Žēlsirdīgais Radītājs pacels mums kritušo Dāvida telti? Vai mums jāgaida, atrodoties trimdā, – un tad viss atklāsies no augšienes? Vai mums jāatšķir, ka Ķēniņš atnācis, izdarījis savu darbu un sniedz mums roku un mums jāpieķeras tai – un jāpaceļas? Ir cilvēki, kuri teic, ka viss atnāks un atklāsies no augšienes, no debesīm “kritīs” Trešais Templis un mums nekas nav jādara, tikai jāgaida. Tā ir “galutas” (trimdas perioda) domāšana. Kabalisti skaidro, ka mums bija jāuzspiež sev trimda (no garīgā) noteiktu laiku, līdz 20. gs. beigām.
Un pēc tam no augšienes Radītājs atgrieza mūs Izraēlas zemē, atklāja labošanās metodiku, Kabalu un Zoar grāmatu – radīja visus apstākļus brīvas izvēles iespējai, notika Toras dāvājums no augšienes, – bet tagad tā jāsaņem un jārealizē savas labošanās ietvaros.
Tas tiek dēvēts “ķēniņš atnāca pie ķēniņienes”. Viņš dod viņai visu. Bet tagad viņai jāliek solis pretī ķēniņam, jāpauž vēlme savienoties ar viņu nevis gulēt visu laiku pīšļos bez jebkādām darbībām no savas puses. Jo ķēniņš aicina viņu uz darbību pasniedzot viņai roku, atklājot savu vēlmi.
Šeit arī norisinās lielais strīds starp tiem, kuri nodarbojas ar Toras ārējo daļu, ticīgajiem, un tiem, kuri nodarbojas ar iekšējo Toru, kabalistiem: jo ārējā paražu izpildīšanā nav ko pielikt, bet visa piedeva – iekšējā: nolūkos, vēlmes noskaidrošanā, ļaunās sākotnes atklāšanā, kura ir jāizlabo.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala | Add Comment →