Zoar, nodaļa “Vaiece” (Vayetze), 51. p.: …Nukva līdzinās nopulētam spogulim, kurš paredzēts tam, lai atspoguļotu nevis personīgo formu, bet tikai citu formas – to, kuri tajā lūkojas vai stāv iepretim tam.
Un vēl tā līdzinās spogulim tāpēc, ka viss spoguļstikla efekts slēpjas tā nespodrajā slānī otrajā pusē, kurš izstaro gaismas starus atgriezeniski. Bet ja spogulis būtu caurspīdīgs, tad nekāda forma forma tajā nebūtu redzama.
Tāpat arī viss Nukvas spēks slēpjas tās ekrānā, kurš liek šķēršļus tās gaismas starojumam uz leju. Un ja nebūtu šī ekrāna, tad tajā nebūtu nekādas gaismas.
Mēs lasām Zoar Grāmatu – un nesaprotam, lasām – un nesajūtam. Rezultātā mums jānonāk pie tāda stāvokļa, kad jautājums: “Bet kādēļ?!” novedīs mūs līdz izmisumam, vilšanās, iekšējam sprādzienam un apziņai, ka mums nav citas izvēles – tikai apvienoties un šajā iekšējā vienotībā atklāt, par ko tiek runāts Zoar Grāmatā.
Nav citas metodikas, nav cita ceļa. Mums jāšķērso šis aizsprosts. Ir daudz traucēkļu ceļā: slinkums, nesapratne, prāta nesaskaņa, to nav iespējams pat iedomāties. Bet tam visam nav nozīmes.
Svarīga ir tikai neatlaidība, kura noved mūs pie sašķeltības un apzināšanās, ka nav izvēles – mums tieši šeit, mūsu apvienībā jāatklāj, par ko stāsta Zoar Grāmata. Tas atklājas tikai saiknē starp mums.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →