Jautājums: Ja izvēlēties starp trīs laika periodiem: pirms kongresa, kongresa laikā un pēc kongresa – kuru Jūs ieteiktu kā visefektīvāko?
Atbilde: Nav iespējams viens periods bez otra. Ja kongresa laikā es neesmu saņēmis lielu iedvesmu, ja pēc kongresa es nepiedzīvošu kritienu – man nebūs kam pāri pacelties un nebūs spēku lai paceltos. Bet tā taču ir pacelšanās nākošajā pakāpē. Katra pacelšanās ir balstīta uz
1) spēka iegūšanu no apkārtējiem (mērķa, Radītāja diženums – kongresa laikā),
2) jaunu egoistisku vēlmju atklāšanu (kritienā – uzreiz pēc kongresa) un
3) pūliņiem – pacelties ar iegūtajiem spēkiem pār iegūtajām vēlmēm (pēc iespējas ātrāk intensīvāk tuvināties, iekļauties darbu rutīnā, gatavoties nākamajam kongresam).
Pirms kongresa mēs nepārtraukti gatavojam sevi uz gaidāmo tikšanos, gatavojamies savienoties un gūt iespaidus no tik ievērojama cilvēku daudzuma mums apkārt, lai viņi pēc iespējas spēcīgāk iespaidotu katru no mums un katrs trīsētu no pacilātības. Jo vienīgā gribas brīvība ir spēku absorbēšanā no apkārtnes, apkārtnes ietekme – vienīgais garīgās izaugsmes līdzeklis. Jo lielāku iedvesmu esmu uzņēmis no pārējiem kongresa laikā, jo augstākā pakāpē es spēšu pacelties, realizējot šo iedvesmu, tai jākļūst par pastāvīgu manas piederības kopīgajai vēlmei (kli) sajūtu.

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kongresi, Norises | Add Comment →