Kaut gan esam dzimuši ar savu īpašo dvēseles sakni, dažādās pakāpēs un ar dažādām vēlmēm, bet ņemot vērā, ka pastāv savstarpēja dvēseļu iekļaušana, tad katrs var pārņemt citu vēlmes.
Bez tam sacīts, ka katrs var pacelties līdz Mozus pakāpei. Bet kā tas ir iespējams, ja esmu dzimis ar mazu dvēseles sakni?
Tomēr viss atkarīgs no cilvēka! Pat piedzimstot ar nelielu dvēseles sakni, viņš var savienoties ar daudz augstākām vēlmēm, izlabot tās un pacelties līdz pašam augstākajam līmenim.
Tas nozīmē, ka Radītājs sūta viņam ēzeļu dzinēju (ēzelis/ hamor no vārda materiāls/ homer) – dvēseli, kura palīdz viņam savienoties ar daudzkārt augstākām vēlmēm, kā arī tās izlabot.
Un tad katrs var pacelties līdz Ciltstēvu, visdižāko dvēseļu pakāpei: Ābrams, Īzaks, Jēkabs, kā arī līdz Mozus pakāpei – visdižākā no praviešiem.
Tādējādi, kad cilvēks dzimst (rada sevi!) garīgajā pasaulē, viņš var saņemt no visiem pārējiem viņu vēlmes un pateicoties to izmantošanai, kļūt tik pat cienīgs kā visaugstākā dvēsele.
Un te dvēseles netraucē viena otrai. Visas paceļas līdz vienam, maksimālajam labošanās līmenim – līdz pilnai NARANHAJ gaismai.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →