Kā no gaismas un tumsas dzimst burti

Zoar, nodaļa „Tecave” (Tetzaveh), 18. p.: Un kad sāka starot gaisma „bucini” burtā „jud”, tad no starojuma daļas izplatījās burta „jud” trīs punkti… bet vidējā līnija pārtapa par divām…
Un izplatījās šie četri punkti izveidojot vienu pili… Bet divos burtos „hei” katrā no tiem ir tikai četri punkti, bet ne visi deviņi kā „jud”, jo katram no tiem ir tikai viena īpašība no „jud”: vienam – toh, bet otram – sof.

Bāls Sulams skaidro, ka burtā jud iekļauts viss – tā punkta iekšienē, kuru Radītājs radījis „no nekā”.
Gaisma un šis punkts, kurš radīts no nekā – divi absolūti pretstati, apaļa gaisma un tāda pati apaļa tumsa pretstatā tai.
Kā gaisma, kura darbojas vēlmes iekšienē, izsauc tajā visdažādāko formu izpausmi? Kāpēc gaisma neiedarbojas uz vēlmi vienmērīgi, kad tie atrodas viens pretim otram?
Noslēpums tajā apstāklī, ka gaisma iedarbojas uz vēlmi ne vienkārši kā labais uz ļauno vai gaisma uz tumsu, jo tādā gadījumā mazais melnais punkts „ješ mi ain” (radītais no nekā) kļūtu vienkārši liels.
Bet gaismā ir Radītāja nodoms sniegt baudu radījumiem, Radītāja vēlme dot radījumam ne tikai piepildījumu, bet arī iekšējo būtību – padarīt radījumu līdzīgu Sev.
Proti, gaisma ietver sevī divas īpašības, iedarbojoties uz tumsas punktu. Un tāpēc šis tumsas punkts sāk nevis vienkārši paplašināties, bet attīstīties virzībā uz pusēm – un rezultātā izveidojas tādas formas, kuras tiek dēvētas par burtiem.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: