Zoar, nodaļa “Tecave” (Tetzaveh), 102. p.: …Sacīts: “Sagatavojiet divus āžus: vienu – Man, bet otru – tam ziņu pienesējam, nešķīstajai pusei, lai viņš nodomātu, ka ēda no Manas maltītes un neuzzināja par citas mūsu maltītes prieku, un paņēma šo daļu”, tas ir, kreisās līnijas GAR, kas aizraida uz tuksnesi, uz iznīcības vietu, lai atgrieztu viņu pie varas, tas ir, pie nopostītās pasaules daļas viduspunkta.
Visās kabalas grāmatās mēs lasām par darbībām, kuras mums ir jāveic, lai atklātu reālo pasauli, sasniegtu pareizo redzējumu un sajūtas.
Pieņemsim, es neredzu, kur tieši atrodos. Tad es cenšos saasināt savas sajūtas, noslaucīt briļļu stiklus, izklīdināt miglu acu priekšā, – es veicu visiespējamākās darbības, kuras palīdzēs man orientēties šajā neskaidrajā, nesajūtamajā vietā.
Tieši tādus priekšrakstus mums sniedz kabalisti: kā mums jāattīra savi uztveres kanāli, visi mūsu maņu orgāni – redze, dzirde, garša, oža, tauste (5 sfirot), lai spētu orientēties jaunajā izplatījumā, izzināt to.
Tāpēc Zoar stāsta par to, ka, ja tev ir uztveres traucējums, dēvēts “kreisās līnijas GAR”, tad nepieciešams novērst to, neizmantot, “aizraidīt uz tuksnesi”.
Proti, Zoar apraksta, kā strādāt ar maņu orgāniem, kā arvien vairāk pietuvoties pareizajai orientācijai izplatījumā, kurā atrodies.
Būtībā visa kabalas zinātne runā tikai par to, kā šīs iluzorās pasaules vietā sasniegt jaunās realitātes uztveri.
Jo mēs nekur nebraucam, neaizlidojam un nepārejam, mēs atrodamies tajā pašā vietā, tajā pašā stāvoklī un tikai arvien vairāk un vairāk pilnveidojam mūsu maņu orgānus.
Tāpēc kabala tiek dēvēta par saņemšanas zinātni, uztveres zinātni (ivritā vārds “kabala” no vārda “lekabel” – saņemt).

Filed under: Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere, ZOAR | Add Comment →