Jautājums: Kāpēc Bāls Sulams raksta, ka pāreja uz atdeves dabu – nekas vairāk kā psiholoģiska problēma? Kas tad tajā ir sarežģīts?
Atbilde: Psiholoģiska problēma – sākt attiekties pret visu notiekošo kā pret ārējo iedarbību vērstu uz sevi ar nolūku. Pēc mums savienosies kopā visas pasaules, bet pagaidām tas mums ir psiholoģijas jautājums.
Jāmēģina nedaudz atdalīties no sevis, it kā vērojam sevi no malas un novērtējam (iereibušajiem mēdz būt līdzīga šķeltības sajūta). Galvenais izanalizēt sevi un pateikt, ka viss, kas ar mani notiek gan sirdī, gan prātā un vispār manā dzīvē – tas viss ir Radītājs, kas mani piepilda, vada un spēlē ar mani. Es – neesmu es, bet Viņa spēle, un es pats to vēroju.
Ko es varu darīt? Esmu viss iekšējā piepildījuma varā, kuru Viņš man dod. Bet Viņš man iedeva vēl vienu “Arhimeda” punktu, lai no tā vērotu sevi un sacītu: “Viss, ko tu domā un viss, ko jūti – nāk no Viņa”.
Jautājums: Bet kā pacelties pāri šim stāvoklim?
Atbilde: Nepieciešams prasīt no Viņa izmainīt manu dabu. Katru reizi Viņš dod man īpašus ārējos apstākļus, bet man jālūdz, lai Viņš izmainītu nosacījumus manā iekšienē (manas īpašības) un novestu tos līdz atbilstībai ar ārējiem (Radītāja īpašībām).
Piemēram, it kā mēs ieejam vietā ar īpašiem ārējiem apstākļiem, kurus neesam spējīgi izturēt. Parasti tādā gadījumā mēs vēlamies pielāgot apkārtējo vidi sev. “Psiholoģiskās parmaiņas” ir tajā apstāklī, lai saprastu, ka jāmaina nevis ārējie nosacījumi, bet jamaina sevi – attiecīgi ārējiem apstākļiem, jo tos izmainīt nav iespējams. Mēs varam izmainīt sevi, lai pielīdzinātos jaunajai videi – un tad mums būs komfortabli tajā! Tās ir psiholoģiskās pārmaiņas – jauna pieeja tiem apstākļiem, kuri norisinās šodien ar cilvēci.
Bet mēs arī šodien kā visos iepriekšējos gadsimtos vēlamies mainīt apkārtējo dabu un iekārtot pasaules pēc savas izpratnes. Tomēr esam ienākuši citā programmā un šī pasaule (tas ir, Radītājs, kurš visu nokārto) prasa no mums tagad, lai mēs sāktu tagad sevi mainīt atbilstoši viņam. Man apkārt rodas jauni nosacījumi: pasaulē, ienāk tumsa, viss sajaucas, samazinās, kļūst nesaprotams un biedējošs – bet man jālūdz mainīt nevis man apkārt esošo pasauli, bet mani pašu.

Filed under: Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija | Add Comment →