Bāls Sulams. Cilvēka un sfirot saikne (Šamati, 68.) – konspekts

1.Līdz grēkā krišanai Ādama Dvēsele sastāvēja no nolūka saņemt, kurš piepildīts ar Acilut pasaules gaismu.
2.Pēc grēkā krišanas Dvēsele krita nolūkā saņemt sev (Mišha de hivija – čūskas āda, absolūts egoisms). Tāpēc visas cilvēka domas un vēlmes ir tikai saņemšana sevis dēļ. Bet šī nolūka sevis dēļ iekšienē atrodas neitrāls nolūks, kuru var virzīt uz sevis dēļ vai citu dēļ. Tāpēc tas tiek dēvēts klipa Noga, puse labais/ ļaunais (citiem/ sev).
3.Labošanās: Bet ar kabalas nodarbībām (skolotājs, grupa, pirmavoti) ar mērķi sasniegt atdeves nolūku (li šma), pat ja vēl pagaidām atrodas nolūkā sevis dēļ (lo li šma), izsauc labojošo gaismu. Kā sacīts likumā: Es radīju egoismu un radīju Toru, lai to izlabotu, jo tās gaisma atgriež pie Avota”.
Gaisma, kas attīra no egoisma (sevis dēļ), atdala no cilvēka nolūku sevis dēļ (Mišha de-hivija), bet nolūks klipa Noga veido par absolūti labo (atdodošo).
Nolūks Noga pakāpeniski arvien vairāk labojas un atbilstoši Radītāja līdzības mēram piepildās ar gaismu nefeš no Asija pasaules, pēc tam ar ruah no Ecira pasaules, pēc tam ar nešama gaismu no Brija pasaules un tad ar gaismu haja no Acilut pasaules.
Katra izzināmā pakāpe uzliek cilvēkam par pienākumu domāt un vēlēties atbilstoši savām īpašībām. No sacītā var secināt, ka cilvēks nespēj izlabot savas vēlmes un domas, bet augstākā gaisma viņu izlabojot noteiks viņa jaunās vēlmes un domas. Tikai gaisma, kas tiek saņemta ar kabalas metodikas palīdzību, atgriež cilvēku pie Avota.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: