Jautājums: Kāpēc “Desmit Sfirotu Mācības priekšvārdā” 55. p. rakstīts, ka cilvēks, kurš sasniedzis tiešās vadības augstumus, proti, Radītāja atklāsmi, pārliecināts, ka nekad vairs negrēkos?
Atbilde: Cilvēks pārliecināts, ka vairs negrēkos, tāpēc ka ir izlabojis visas savas saņemošās vēlmes ar ekrānu un atstaroto gaismu, pacēlies pāri tām un tagad var virzīties tālāk.
Viņam nepieciešams “Radītāja apstiprinājums”, lai noteiktu, vai viņš ir izlabojies, lai turpmāk sāktu strādāt ar savām saņemošajām vēlmēm un izmantotu tās saņemšanai atdeves dēļ. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kā Jūs, Laitman, komentēsiet zemāk esošo:
Andrey Grafov, 2010-06-20 20:59:00
Publiska atzīšanās

Vēlos publiski atzīties: esmu kļūdījies attiecībā uz Laitmanu. Es nekad neesmu bijis dedzīgs Mihaela Semjonoviča nīdējs, taču nekādu cieņu pret viņu arī neizjutu. Kad saruna bija par Laitmana kabalu – es, tāpat kā daudzi citi tradicionālā jūdaisma piekritēji, paudu savu nicinošo “fē”.Diemžēl es biju nepietiekami informēts. Ravs Kategors, lai nebeidzās grēcinieka dienas, apstiprināja, ka Laitmans – tiešām ir Ašlaga skolnieks.Es, aizspriedumu vadīts, tam neticēju, uzskatot, ka tāda veida apgalvojumi ir vai nu atklāti meli, vai arī puspatiesība (skolnieks – stiepjams jēdziens).Tomēr izrādās, ka tur viss ir nopietni. 20.gadsimta dižākais kabalists – rabīns Baruhs Ašlags tiešām uzskatīja Laitmanu par vienu no saviem labākajiem skolniekiem un tuvu stāvošu personu. Tādējādi, sarunām par Mihaela Semjonoviča nepietiekamo kompetenci nav nekāda pamata.Es joprojām skeptiski izturos pret Laitmana darbības popularizēšanu. Turklāt, man atklāti nepatīk šis starptautiskais projekts ar blek-džeku un padauzām. Man nepatīk ideja, man nepatīk stils, man nepatīk cilvēki. Pastāv teorētiska varbūtība, ka Laitmans ir kļūdījies un veltīgi to visu pasācis. Tomēr – ne mums par to spriest. Viss norāda, ka Laitmans ir meistars. Un meistari ir jāciena. (vairāk…)

Filed under: Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Jautājums: Ja visu notiekošo manā ikdienas dzīvē es sāku sajust iekšienē – vai tā ir zīme, ka virzos uz priekšu Zoar Grāmatas lasīšanas rezultātā?
Atbilde: Nē. Kad es lasu Zoar Grāmatu, man neeksistē nekāda ikdienas dzīve. Man ir dvēseles iedīglis – punkts sirdī un patreiz es atrodos ar to augstākajā sistēmā, par kuru stāsta Zoar.
Kā lai savienoju ar šo sīko punktiņu, kurā nekā nav, jutekliski un racionāli visas šīs īpašības – trīs līnijas, pacelšanās un nolaišanās, garīgās darbības? (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Kas ir radījums, par kuru pastāvīgi tiek runāts kabalā?
Vai mēs esam radījumi, vai nē? Ar ko sākas radījums – tā ir īpaša vēlme, īpašs stāvoklis?
Piemēram, govs, kaķis, suns – tie ir radījumi vai nē? Jo viņi it kā eksistē, bet viņiem nepiemīt nekāda gribas brīvība – vai nebrīva būtne arī tiek dēvēta par radījumu?
Bet tad sanāk, ka dzelzs veidnis – arī radījums? Bet ja radījums – tas ir tikai tas, kam piemīt brīvība, tad kas mēs par radījumiem?
Varbūt radījums – tas ir tikai tas, kurš zina Radītāju, kontaktējas ar Viņu, savstarpēji dod viens otram? Tas ir, radījums – tas ir Radītāja līdzības mērs?
Atbilde: Radītājs un radījums eksistē kopā, vienā vēlmē. Radījums dod Radītājam, bet Radītājs – radījumam.
Radītājs lemj un radījums lemj – tātad, radījums eksistē, ja sajūt Radītāju un ir lielāks vai mazāks radījums atbilstoši Radītāja sajušanas mēram, tas ir, mērā, kādā līdzinās Viņam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Komentāra Sulam ievads, 61. p.: “Dižais laika un telpas likums”.
Zini, ka visi kabalas zinātnes raksti, kuri skar laiku un telpu, neattiecas uz laicīgās pasaules šķietamo laiku un telpu, jo garīgais – augstāks par laiku un augstāks par telpu.
Bet “agrāk un vēlāk” – nozīmē cēloni un sekas… Un “augšiene un leja”, un “pacelšanās un nolaišanās” – nozīmē vēlmes raupjuma un tīrības mērus.
Jo “pacelšanās” – nozīmē dzidrināt vēlmi, bet “nolaišanās” – kļūt raupjākai.
Un kad tiek sacīts, ka augstākā pakāpe pacēlās augšup – tas nozīmē, ka zemākā pakāpe dzidrināja sevi un tapa tīra gandrīz kā augstākā, un tāpēc piestiprinājās tai. Jo īpašību līdzība savieno garīgos objektus vienu ar otru… Un tādā formā visi vārdi jāuztver – tieši garīgajos jēdzienos”.
Kabala izmanto zaru valodu, ņemot mūsu pasaules vārdus un aprakstot ar tiem notiekošo garīgajā, augstākajā pasaulē, kurā nav tādu mūsu pasaules jēdzienu kā laiks, kustība, telpa, attālumi, virzieni. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda, Mācāmies kabalu - Nav komentāru→

Komentāra Sulam ievads: “Trīs iznāk no viena, bet viens eksistē trijos”.
Parcufa Išsut labā un kreisā līnijas nespēj gaismot, kamēr Zeir Anpin nepaceļas tajā ar lūgšanu (MAN) un neaizpilda tās ar vidējo līniju, kura samierina šīs divas Binas līnijas.
Binā ir divas līnijas: labā, visa Hasadim (žēlsirdība) un kreisā, visa Hohma (gudrība) – un tās nav spējīgas savienoties.
Jo katra ir gatava ar savu gaismu ieņemt uz visiem 100% visu vēlmi un paliek pretestībā.
Bet tās nevar starot viena bez otras! Abas nonāk no augšienes. Bet labā līnija teic: “Es esmu radījuma pamats! Es esmu gaisma Hohma, kurai radījumā jāatklājas! Kā var bez manis?”
Tādā veidā tās ir pretrunā viena ar otru bez kompromisa iespējas. To savstarpējā saskaņā arī atrodas risinājums – saņemšanā atdeves dēļ. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala - Nav komentāru→

Jautājums: Kā pārbaudīt, ka virzies uz priekšu gaismas ceļā nevis ciešanu ceļā?
Atbilde: Zīme, kas norāda uz to, ka virzies gaismas ceļā – tas ir prieks. Rakstīts, ka “prieks – tas ir labu darbu rezultāts”.
Ja esmu saistīts ar citiem, tad vienmēr esmu vesela kopējā ķermeņa daļa un saņemu no tā spēkus un iedvesmu.
Tie pastāvīgi cirkulē mūsu kopējā organismā, pārejot no viena pie otra, tāpēc es nekad nenokrītu un neviļos!
Es pat nejūtu nogurumu! Skaidrs, ka varu sajust savā ķermenī fizisku nogurumu – bet ne dvēselisko! (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Vaigaš” (Vayigash), 102. p.: “Balss dzirdama augstumā”. Balss – tā ir Nukva, kura pacēlās un dzirdama Binā, kura dēvēta par augstumu, augstāko pasauli.
“Augstumā” – tas nozīmē, ka Nukva ietērpj kreiso Binas līniju, kā sacīts: “Un aicināja Visvarenais, karapulku Dievs tajā dienā raudāt un gausties…”
Tas izsaukts ar lielo tiesu atmodu, kuras tur atrodas. Tās aizšķērso visas Binas gaismas un tas – otrā labošanās. Tad “upe izžūst un iztukšojas” – tas ir, sagrūst divi Tempļi.
Šķelšanās nepieciešama turmākajai labošanai, lai šajā procesā izzinātu Radītāja nodomu. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Kā iespējams pārliecināties, ka tavs Kabalas skolotājs – īsts kabalists, ja jāvirzās ar ticību augstāk par zināšanām?
Atbilde: Bet kā tu vari ar savām zināšanām pārbaudīt, kādā augstumā viņš atrodas, vai viņš ir kabalists vai nē?
Kas tu tāds esi, lai prastu to pārbaudīt? Ar kādiem instrumentiem, ar kādām pārbaudēm tu to mērīsi?
Varbūt tu spriedīsi pēc tā, kā viņš zina teoriju un Desmit Sfirotu Mācību? Bet visi atceras Bāla Sulama stāstu par „kabalistiem”, kurus viņš sastapa atbraucot uz Jeruzālemi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Mēs pat nespējam iedomāties, cik lielā mērā apkārtne, kurā mēs augām, noformējusi mūs uz visu dzīvi.
Mēs pastāvīgi saņēmām piemērus, kā vinnēt savā egoistiskajā vēlmē. Jo tā uzvedās visi pārējie, un mēs no viņiem to iemācījāmies.
Mēs nekad nesaņēmām piemērus, kā izpildīt atdeves darbības! Pat tad, kad mūs mācīja “labi” uzvesties, skaidroja, ka tas ir mūsu interesēs. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→