Monthly Archives: maijs 2010

Mistiskais spēks vai attīstības dzinējs?

Jautājums: Kas ir gaisma, kas atgriež pie avota? Vai tas ir kāds mistisks spēks?
Atbilde: Apkārtējā gaisma – tā ir augstākā gaisma, kura atrodas mūsu savstarpējā savienībā.
Bet katrs no mums patreiz nejūt savu saikni ar citiem, ir nošķirts no tiem, atrodoties it kā sapnī, bezsamaņas stāvoklī.
Tas nesajūt savu izlaboto stāvokli. Jo esam saistīti viens ar otru, bet man it kā iesita pa galvu un es zaudēju samaņu, zaudējot šīs saiknes sajūtu. (vairāk…)

Ceļojums ar rabīnu Šimonu

Jautājums: Kāpēc Zoar Grāmatas autori pastāvīgi atkārto un skaidro vienu un to pašu? Vai tad nav pietiekami paskaidrot principu – un turpināt tālāk?
Kāpēc tik daudz jāraksta par mums jau saprotamām lietām – ka katrs elements sastāv no četrām daļām reizinātām ar trim līnijām, – kopā no divpadsmit daļām? (vairāk…)

Brīnumainā iziešana no Ēģiptes

Zoar, nodaļa “Bo”, 121.p.: Sacīts:”Es izvedu tevi no Ēģiptes zemes”. “Atceries šo dienu, kad jūs iznācāt no Ēģiptes”. “Un izveda tevi no Ēģiptes Sava tēla priekšā ar Savu spēku diženo”… Tādā veidā Torā 50 reizes tiek minēta iziešana no Ēģiptes.

50 – tā ir pilna pakāpe, 10 Malhut sfirot un 40 Binas sfirot kopā. Malhut jāpaceļas pāri sev pašai, uz visu pilnu pakāpi. Šie divi spēki jāsajūt cilvēka iekšienē – viens pretim otram.Tāpēc atbrīvošanās nenāks, kamēr nebeigsim atrasties trimdā nonākot līdz biedējošai sajūtai, ka mums nav nekādu spēku, lai izietu no sava egoisma, un neskatoties uz to, mums vienkārši nepieciešams to izdarīt! (vairāk…)

Neaizkavējieties kadrā

Zoar, nodaļa ‘Vaeira”, 258.p.: Tiesa, kuru sprieda Radītājs lielo plūdu laikā un tiesa pār Sodomu – tās abas bija elles tiesas, jo grēcinieki ellē tiek tiesāti ar ūdeni un uguni.
259.p.: Sodoma tika notiesāta ar elles tiesu, kā sacīts: “Un Dievs Kungs lika pār Sodomu un Gomoru līt sēram un ugunij no debesīm”.

Viens tika notiesāts ar ūdeni, bet otrs bija notiesāts ar uguni. Un viens, un otrs – elles tiesa. Grēcinieki ellē tiek tiesāti ar divām šīm tiesu kategorijām, jo ir sniegotā, tas ir, ūdens elle un ir uguns elle. Mums jāsaprot, ka visas noskaidrošanas mēs risinām savā iekšienē, bet pati realitāte nemainās. Arī patreiz es atrodos Bezgalības pasaulē un esošajā realitātē nekas nevar mainīties, bet manī mainās uztvere, sajūtas, apziņa, izpratne, vērtējums – tikai tas. Tieši šīs izmaiņas es sajūtu. Sacīts, ka “katrs spriež pēc savas samaitātības pakāpes” – proti, es veidoju savā iekšienē ainu saskaņā ar manu Bezgalības pasaules vērtējumu. Tāpēc Elle un Paradīze, labs un ļauns, tiesāšana ar uguni un ūdeni – tie ir dažādie manas attieksmes līmeņi pret statisko, nemainīgo ainu. Kā sacīts: “Es savu AVAJA izpausmi neesmu mainījis”. Mēs paši savā iekšienē veidojam savu realitāti saskaņā ar savu attieksmi pret pastāvīgo stāvokli. (vairāk…)

Kā saņemt Bezgalības gaismu

Zoar, nodaļa “Vaikra”, 16.p.: …Un tagad pēc tā, kad sāka gaismot “vav”, vidējā līnija, kad atvērās visas četras gaismas, kuras atrodas burtos “iud-kuf-reiš-alef” (ikra), jau var ienākt Mozus Saiešanas Teltī.
Tikai vidējā līnijā var ieiet Saiešanas Teltī, tas ir, Malhutā un novadīt šajās vēlmēs (kelim) gaismas pa trijām līnijām – vidējā līnijā. (vairāk…)

Vai sagaidi glābšanu?…

Zoar, nodaļa “Šemot”, 247.p.: “Tās ir sešdesmit valdnieces, piegulētāju – astoņdesmit”. “Sešdesmit valdnieces” – augstākie karotāji no gvura (vīrišķība) puses, kuri pieturējušies pie likumiem, “Israela svētā dzīvnieka” ārējā daļā, tas ir, Malhut.
Un tāpēc tiek dēvēti viņas vārdā “sešdesmit valdnieces”. Un tie ir eņģeļi, kuri iecelti pār tautām. Astoņdesmit piegulētājas – tie ir eņģeļi, kuri iecelti pār šo valdnieču likumiem, kuri atrodas “sešdesmit valdnieču” varā. Tādējādi tiek dēvēti par “piegulētājām”, nevis “valdniecēm”.
(vairāk…)

Bāls Sulams. Pravietojums (konspekts)

Tas bija kara gados: visas pasaules cilvēki it kā sapulcējušies vienkopus mana iekšējā redzējuma priekšā un viens cilvēks lido gaisā, un ar sava zobena asmeni cērt viņu galvas, un galvas uzlido augšup, bet ķermeņi krīt ielejā un pārvēršas kaulu kalnā.
Un, lūk, balss: “Es – Visvarenais Dievs, valdošs ar lielu žēlsirdību pār visu pasauli, pasniedz savu roku un paņem šo zobenu, jo Es došu tev spēku un varenību, padarīšu tevi par diženu viedo, jo tevi Es izredzēju par taisno un viedo šajā paaudzē, lai tu izdziedētu cilvēcisko nelaimi ar pilnīgu atpestīšanos. Bet šo zobenu sargi ar visu savu dvēseli, jo tas ir liecinājums starp tevi un mani, jo visi labie darbi caur tevi piepildīsies, jo līdz šim laikam man vēl nav bijis tik uzticīga no cilvēkiem, kurš būtu cienīgs nodot visām pasaules paaudzēm zobena spēku, lai iepazītu Dieva skaistumu uz zemes”. (vairāk…)

Trešais spēks

Šodien cilvēce nonākusi pie tāda egoisma pieauguma, ka vairs nesapņo par altruistisko, labestīgo cilvēku. Kādreiz vēl cerējām, ka spēsim to izaudzināt, bet 20.gadsimts pārtrauca šos sapņus. Mēs saprotam, ka cilvēks uz to vienkārši nav spējīgs. Brīnišķīgi – tā jau ir sava ļaunuma apzināšanās! Bet tagad rodas jautājums, vai cilvēks spēs turpināt eksistēšanu šajā pasaulē, nekļūstot altruistiskāks?
Šodien atklājās kopējā globālā sistēma, pasaules “mazais ciemats”, kur visi savstarpēji saistīti un vai spēsim izdzīvot, ja nekļūsim par altruistiem? (vairāk…)

“Atver man ieeju adatas acs lielumā…”

Zoar, nodaļa “Emor”, 129.p.: Atver man ieeju tik lielu kā adatas acs, un es atklāšu tev augstākos vārtus…
Tāpēc Dāvids, kad vēlējās ienākt pie Ķēniņa, sacīja: “Atveriet man taisnprātības vārtus”. Tie ir vārti pie Radītāja. “Taisnprātības vārti” – Malhut, tas ir ienākšanas pie Ķēniņa slieksnis.
Tie ir vārti pie Radītāja, lai Viņu atrastu un saplūstu ar Viņu, un tāpēc: “Atver man, māsa mana, mīļotā mana”, lai būtu savienots ar tevi un atrastos ar tevi pilnībā uz visiem laikiem.

Vienā no saviem vēstījumiem Bāls Sulams raksta par ienākšanu garīgajā: mums priekšā ir siena, mēs mērojam ceļu gar to, meklējam ieeju – un nespējam atrast.
Bet tajā mirklī, kad cilvēks līdzinās tam, kurš atrodas aiz sienas, – sienā parādās ieeja. (vairāk…)

Lag Ba-Omer liesmojošais ugunskurs

Kad pienāk Lag Ba-Omer, mēs atzīmējam dižā kabalista rabīna Šimona Bar Johaja, Zoar grāmatas autora, aiziešanu no šīs pasaules.
Tas ir īpašs cilvēks un viņa veiktā atklāsme tas ir Kabalas – labošanas zinātnes dāvinājums visai pasaulei.
Cilvēce attīstījās no paaudzes paaudzē dzemdību mocībās, kamēr nonāca līdz Ābramam, kurš atklāja kabalas zinātni krīzes laikā, kura attīstījās Senajā Bābelē.
Pēc tam Izraēlas tautu sagaidīja Ēģiptes verdzība un iziešana no tās, Pirmā un Otrā Tempļa uzcelšana, pacēlumi un kritumi. (vairāk…)