Analītika: Mēs ieejam jaunā attīstības fāzē, par kuru mums nekas nav zināms.
Zinām tikai, ka pāreja – pats problemātiskākais stāvoklis, kurā iespējamas milzīgas ciešanas un zaudējumi, pat ja nākotne, iespējams, būs labāka par tagadni. Bet kā to iziet?
Replika: Sāk parādīties pareizas domas. Mēs patiešām atrodamies pārejā no pasaules, kura dibināta uz egoistisko saņemšanu, uz pasauli, kura balstās uz altruistisko atdevi.
Uz apziņu, ka tieši tāda pasaule mums nepieciešama, novedīs nepārtrauktās ciešanas vai dabas programmas izpratne. Pirmo ciešanu ceļu mēs jau sākām iziet.
Bet skaidrojot cilvēkiem notiekošā iemeslu, mēs spēsim saīsināt nepieciešamības apzināšanos mainīt sevi un sabiedrību, mainīt savu attieksmi pret pasauli.
Bet saprast, ka mūsu egoisms – ļaunums un to nepieciešams mainīt uz altruismu, atdevi, mīlestību ar mērķi turpināt dzīvi uz zemes, – nepietiekami. Vajadzīgs spēks mainīt sevi, bet tāda spēka mūsu pasaulē nav!
Lūk, šeit mēs sākam saprast, kapēc kabala, mūsu dabas labošanas metodika, bija mums nodota tik neparastā ceļā. Tāpēc bez tās nav iespējams sevi mainīt un tātad arī izdzīvot.
Mēģinājumi izmainīt noveda pie reliģijas un ticējumu rašanās. To rezultāts mums redzams – ļaunums palicis un attīstās kopā ar tiem.

Avots: http://www.laitman.ru/crisis/14085.html

Filed under: Kabala, Krīze un globalizācija | Add Comment →