Jautājums: Kas ir gaisma, kas atgriež pie avota? Vai tas ir kāds mistisks spēks?
Atbilde: Apkārtējā gaisma – tā ir augstākā gaisma, kura atrodas mūsu savstarpējā savienībā.
Bet katrs no mums patreiz nejūt savu saikni ar citiem, ir nošķirts no tiem, atrodoties it kā sapnī, bezsamaņas stāvoklī.
Tas nesajūt savu izlaboto stāvokli. Jo esam saistīti viens ar otru, bet man it kā iesita pa galvu un es zaudēju samaņu, zaudējot šīs saiknes sajūtu.
Gaisma arī patreiz atrodas saiknē starp mums, un cik lielā mērā es vēlēšos atgriezties pie tās, tik lielā mērā gaisma uz mani iedarbosies. Viens pret otru.
Ja es atrodos sistēmā, kura piepildīta ar gaismu, kur visi vienoti kopā, bet esmu atslēgts no tās saprāta, tad es pielieku pūles, lai tur atgrieztos.
It kā man reibst galva un es zaudēju samaņu, tādā veidā es pielieku pūles, lai sevi uzmundrinātu un noturētos.
Tieši tāpat es pielieku iekšējās pūles, lai atgrieztos garīgās pasaules apziņā un sajustu savu saikni ar visiem.
Gaisma, kura iedarbojas uz mani tik lielā mērā, kādā es tiecos uz izlaboto stāvokli, tiek dēvēta par apkārtējo gaismu. Es patreiz atrodos Bezgalības pasaules Malhutā, esmu savienots ar to uz visiem 100%.
Nav problēma, ka man ir samaņas zaudējuma 125 slāņi jeb pakāpieni attiecībā pret to patieso stāvokli, kurā atrodos.
Un ja vēlos nākt pie samaņas, tad šī vēlme atbilstoši uz mani iedarbojas.
Mēs līdzināmies bērnam, kurš sapņo kļūt pieaudzis – pateicoties šai vēlmei viņš kļūst pieaudzis.

Avots: http://www.laitman.ru/duhovnaya-rabota/13920.html

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →