Bāls Sulams. Pravietojums (konspekts)

Tas bija kara gados: visas pasaules cilvēki it kā sapulcējušies vienkopus mana iekšējā redzējuma priekšā un viens cilvēks lido gaisā, un ar sava zobena asmeni cērt viņu galvas, un galvas uzlido augšup, bet ķermeņi krīt ielejā un pārvēršas kaulu kalnā.
Un, lūk, balss: “Es – Visvarenais Dievs, valdošs ar lielu žēlsirdību pār visu pasauli, pasniedz savu roku un paņem šo zobenu, jo Es došu tev spēku un varenību, padarīšu tevi par diženu viedo, jo tevi Es izredzēju par taisno un viedo šajā paaudzē, lai tu izdziedētu cilvēcisko nelaimi ar pilnīgu atpestīšanos. Bet šo zobenu sargi ar visu savu dvēseli, jo tas ir liecinājums starp tevi un mani, jo visi labie darbi caur tevi piepildīsies, jo līdz šim laikam man vēl nav bijis tik uzticīga no cilvēkiem, kurš būtu cienīgs nodot visām pasaules paaudzēm zobena spēku, lai iepazītu Dieva skaistumu uz zemes”.
Un es pacēlu savas acis un, lūk, Dievs atrodas manā priekšā un teic man: „Paveries no tās vietas, uz kuras stāvi un ieraugi visu pastāvošo, manis radīto no Nekā, augstāko un zemāko vienkopus, līdz to pastāvēšanai un attīstības gaitā, līdz nenonāks tie līdz savu pūliņu nobeigumam, lai slavinātu Manu roku darbu”.
Un ieraudzīju un tapu priecīgs par brīnišķo radību, kura piepildīta ar viņa baudu un pilnību, kuru bauda visi un raidīju augšup odu Radītājam. Un piepildījos es ar brīnišķo gudrību, Viņa personīgās gaišredzības gudrību. Tā es pieņēmu gudrību ik dienu simts astoņdesmit dienas.
Bet piepildījumā ar šo gudrību es neatradu pietiekamu skaidrību un valodu, kurā varētu vērsties pie cilvēces, lai vērstu tās tieksmi pēc Radītāja. Un nespēju vairs noturēties, atrasties starp cilvēkiem, kuri iztukšoti, ķengā Radītāju un Viņa radību, bet es, piepildīts ar Viņu raidu augšup slavinājumu, priecājos un it kā izsmeju šos nelaimīgos.
Un aizķēra mani tas līdz sirds dziļumiem. Tad nolēmu savā sirdī: “Lai notiek kas notikdams, pat ja nolaidīšos no savas izzināšanas pakāpes, man jāraida karsta lūgšana Radītājam, lai Viņš dotu man zināšanas un valodu, lai es varētu palīdzēt nelaimīgajai cilvēcei pacelt to līdz gudrībai un piepildījumam, līdzīgi maniem”.
Un bija pret rītu: ieskatījos es dziļāk un ieraudzīju debesu tronī sēdošo, un Viņš man sacīja: “Ja spēsi dot ceļu tautām un uzpūst tajās dzīvības garu, tad viss Manis sagatavotais caur tevi piepildīsies!”

Avots: http://www.laitman.ru/kabbalah/794.html

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: