Zoar, nodaļa “Emor”, 129.p.: Atver man ieeju tik lielu kā adatas acs, un es atklāšu tev augstākos vārtus…
Tāpēc Dāvids, kad vēlējās ienākt pie Ķēniņa, sacīja: “Atveriet man taisnprātības vārtus”. Tie ir vārti pie Radītāja. “Taisnprātības vārti” – Malhut, tas ir ienākšanas pie Ķēniņa slieksnis.
Tie ir vārti pie Radītāja, lai Viņu atrastu un saplūstu ar Viņu, un tāpēc: “Atver man, māsa mana, mīļotā mana”, lai būtu savienots ar tevi un atrastos ar tevi pilnībā uz visiem laikiem.
Vienā no saviem vēstījumiem Bāls Sulams raksta par ienākšanu garīgajā: mums priekšā ir siena, mēs mērojam ceļu gar to, meklējam ieeju – un nespējam atrast.
Bet tajā mirklī, kad cilvēks līdzinās tam, kurš atrodas aiz sienas, – sienā parādās ieeja.
Tādā veidā ienāk garīgajā: tev priekšā – nepārtraukta mūra siena un tajā nav nekādas gaismas spraugas. Un piepeši tev atveras ieeja.
Materiālajā pasaulē mēs zinām, ka šajā vietā ir durvis, tās ir aizvērtas, bet tās var atvērt.
Garīgajā nav durvju, nekas nav saredzams iepriekš, viss pilnībā slēpts. Nav iespējams pat iedomāties, ka šeit kaut kas var atvērties.
Un piepeši ieeja atveras. Viss notiek saskaņā ar īpašību līdzību – cilvēka, kurš stāv sienas priekšā un Radītāja – viņpus tai.
Ja starp tiem ir īpašību līdzība kaut vai uz vienu procentu, cilvēks var ieiet iekšpusē – ar nosacījumu, ka viņš vēlas ieiet tikai par šo procentu, bet visus parējos atstāt ārpusē, tas ir, sazināties ar Radītāju tikai ar Viņam piemērotām īpašībām. Tad viņa priekšā atveras ieeja – un viņš nokļūst garīgajā.
Rezultātā vēlmju labošana mūs noved pie tādas vēlmes, kura tiek dēvēta “vārti pie Radītāja”.

Avots: http://www.laitman.ru/vospriyatie-realnosti/13677.html

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere, ZOAR | Add Comment →