Neatliekamo palīdzību dvēselei izsaucāt?

Manā dzīvē pietiek problēmu. Dažkārt pat liekas – viss apnicis, pazudusi apetīte pret visu.
Visu dzivniecisko un laicīgopagaidām vajag atlikt malā, un priekš sevis noskaidrot galveno: kāda šobrīd ir mana mijiedarbība, attiecības ar mani apkārtējiem?
Es viņus ienīstu, man nav nekādas daļas gar viņiem, lai kaut caur zemi izkrīt… Negācija, vērsta pret apkārtējiem – tas arī ir mans ļaunais sākums.
Tas ir cēlies no sašķelšanās: kādreiz mēs bijām apvienoti, bet tagad, gluži pretēji, atklājam pilnīgu atšķirtību. Šis atklājums ir ārkārtīgi svarīgs, tas ir tieši tas, kas man vajadzīgs.
Es neatmetu, bet gan salasu šos negatīvos momentus, kas parāda, cik ļoti es neieredzu citus. Cik lieliski, ka tas ir atklājies!
Jā, es neieredzu un ienīstu viņus, man no viņiem paliek slikti, mēs esam neiedomājami tāli – lieliski. Tagad man ir iespēja uzsākt labošanos.
Un es eju viņiem pretī, pielieku piepūli, mācos un piedalos izplatīšanā – lai uztaustītu kaut jel kādu saikni, pieliektos, kur vien iespējams.
Ja es jūtu, ka šodien neesmu spējīgs pat skatīties uz saviem biedriem, tad uzņemos kādu mehānisku darbu lietas labā – kamēr pakāpeniski atgriežos kopējā plūsmā.
Katru var iemest tādā stāvoklī, no kura pašam nepiecelties. Tāpēc viņam vienkārši ir jāsaņem atbalsts gan no savas grupas, gan no mūsu vispasaules sabiedrības, līdzīgi kā samaņu zaudējušam cilvēkam nepieciešama palīdzība no malas.
Un grupām ir jāatpazīst tādi gadījumi un uzreiz ir jāsniedz “cietušajiem” ārkārtas profesionālo palīdzību – līdzīgi ārstiem, jāglābj viņu garīgā dzīvība.
Turklāt mēs “nenodzēšam” cilvēkā ļaunumu, bet sniedzam atbalstu, lai pamudinātu viņu un novestu pie vidējās līnijas, kas viņu tad arī atgriezīs uz ceļa. Un tad viss ļaunais kļūs par labo.

Avots: http://www.laitman.ru/group/13962.html

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed