Attiecībā pret garīgo izzināšanu sabiedrība iedalās uz masām un izredzētajiem.
Tautas masām nepieciešama audzināšana, apmācība mehāniski pildīt Toru un baušļus. Cilvēkam šīs darbības liek veikt saņemtā audzināšana.
Kad rodas jautājums, kādam nolūkam viņš veic šīs darbības, viņš attaisno sevi ar to, ka tā ir audzināts, tādas ir apkārtnes ieražas, kurā viņš piedzima.
Tāpēc audzināšana, ieradums neļauj cilvēkam nokrist no ieražu izpildīšanas, jo ieradums kļūst par viņa otro dabu. Tāpēc visu ierasto, vārdus un darbības, kurās audzināts, nav grūti izpildīt.
Bet ja cilvēks vēlas pildīt kaut kādas darbības, pie kurām nav pieradināts kopš bērnības, tad par katru, pašu mazāko rīcību viņa ķermenis jautā: “Kāpēc tu to dari?” vai citādi “Kas tev uzliek par pienākumu tā rīkoties?”. Un ja nesaņem apkārtnes atbalstu, spiests meklēt atbalstu Radītājā.
Tāpēc tāds cilvēks attiecas uz izredzētajiem, bet ne uz masām, viņam nepieciešams Radītāja atbalsts “Atnākošajam attīrīties (no egoisma) palīdz no augšas”, jo nav iespējams saņemt palīdzību no apkārtnes un viņam liek saņemt palīdzību no augšas.
(Rabaša darbi, 3.sējums, raksti “Dargot Sulam”, 1774.lpp).

Filed under: Kabala | Add Comment →