Zoar, nodaļa Mecora, 9.p.: Bet kurš nav atmodinājis savu garu darbam sava Pavēlnieka labā – ar kādu vaigu viņš vērsīsies sava Ķēniņa priekšā, kad ierosinās pret viņu tiesu (viņu cels ar triecieniem un ciešanām, lai viņā mostos jautājums: „Kādēļ es dzīvoju? Kāpēc? Kur ir Radītājs?! Jāatrod taču kaut kas man savā dzīvē!”) un iekals važās, tas ir, apcietinās viņu, lai atvestu uz tiesu un neatradīsies viņam nopelnu, lai sevi glābtu? Jo ir sacīts: „Un kā putni, kas nokļuvuši cilpā, – līdzīgi tiem tiek notverti cilvēki”. Un pirms atstāj cilvēks šo pasauli, ar cik daudzām tiesām tiek notiesāta dvēsele ar ķermeni, pirms tie atdalās viens no otra. Un nav kam to izsekot. Gaisma atstāj vēlmi (kli), un tā mirst.

Filed under: Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →