Strauts, kurš apūdeņo dvēseles

Zoar, nodaļa „Vaera”, 424.p.:… Radītāja darbu auglis nāk no tās pašas upes, kura sākas un iztek no Ēdenes, tas ir, Zeir Anpina un tas – taisno cilvēku dvēseles. Un tā ir veiksme (mazal), kad visas labās svētības un svētītie lieti tek (nozlim) no tās un no turienes iziet.
Kā sacīts: „Lai apūdeņotu dārzu”, jo tā līst (mezil) un apūdeņo no augšas uz leju, jo dēli ir atkarīgi no šīs veiksmes (mazal) un ne no kā cita…

Visi mūsu pacelšanās un labošanās pakāpieni ir atkarīgi no „veiksmes” (mazal) – gaismām, kuras nonāk no augšienes „pa lāsēm”, viena aiz otras, kuras sūcas caur Arih Anpina bārdu, no viņa galvas. Un par cik tās nāk ar pārtraukumiem, mums ir iespēja izlabot sevi.
Labošanās norisinās pakāpjveidā, reizi pēc reizes, tādēļ, ka augstākā gaisma nonāk pie mums mazās devās, jo cilvēks nespēj uzreiz vienā rāvienā atbrīvoties no sava egoisma. Tas nav iespējams, tā ir visa mūsu daba!
Tāpēc nāk sirds apgrūtinājums, mēs to pārvaram, pēc tam tas nāk no jauna, un mēs no jauna to pārvaram – un tā „lāsi aiz lāses” mēs saņemam labošanos.
Un viss pateicoties gaismas Hohma lāšu atklāšanai, kuras atnes mums avots (Zeir Anpin), kurš iztek no Ēdenes (Binas) un apūdeņo mūsu dvēseles.

Avots: http://www.laitman.ru/duhovnaya-rabota/12498.html
no krievu valodas tulkoja S. Grammatikopulo

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed