Zoar, nodaļa “Iša ki tazria”, 162.p.:…”Lai nepieceļas viens liecinieks pret kādu, kas pirms jebkādas vainas un jebkāda pārkāpuma… Pēc divu liecinieku vārdiem”.
Nepieciešams ņemt vērā, ka Zoar valoda ne vienmēr raita. Jo saņēmām šo grāmatu saliktu no tām lapām, kuras no tās palikušas.
Reizēm tajā pietrūkst kaut kādas daļas, ir aprauti teikumi.
Reizēm Bāls Sulams papildina un teic, ka tajā vai citā vietā ir izlaists teksts, ka viens nesaistās ar otru un acīmredzot attiecas uz citu daļu.
Protams, mēs neko tajā nemainām, bet no paša teksta redzams, ka to savāca no tā, ko bija iespējams savākt.
Viss, kas mums atlicis no Zoar grāmatas, – tā ir maza daļa no uzrakstītā tajā.
No otras puses mums jāsaprot, ka tas nemazina pašas grāmatas spēku, kura spēj nest mums gaismu.
Ja tādā veidā tā ir palikusi un dota mums, – tad tieši tas nepieciešams mūsu dvēseļu labošanai.
Bet grāmatas valoda ne vienmēr ir saprotama, vietām sastopamas ne ļoti skaidras aprautas frāzes. Un tomēr tieši tas runā par teksta oriģinalitāti.

Filed under: ZOAR | Add Comment →