Bezgalīgas baudas patents

Jautājums: Ko nozīmē “saņemt no Radītāja, lai sniegtu Viņam baudu”? Par ko iet runa?
Atbilde: Bāls Sulams to skaidro “Kabalas zinātnes ievadā” piemērā par viesi un Saimnieku.
Viesis atnāk pie Saimnieka. Saimnieks tam uzklājis galdu, jo bezgalīgi mīl viesi, bez jebkādiem aprēķiniem un vēlas viņam sagādāt baudu.
Viesis jūt, kā Saimnieks viņu mīl un vēlas sniegt baudu. Bet pēkšņi viesis sajūt tādu kaunu, ka neko nespēj saņemt no Saimnieka.
Saimnieks tik ļoti viņu mīl un tik ļoti vēlas sniegt baudu… Viņš jau iepriekš zina, cik daudz viesis vēlas saņemt un kādi ēdieni tam garšo. Viņš visu izdarīja saskaņā ar ciemiņa vēlmēm – gan pēc daudzuma, gan kvalitātes.
Bet viesis sajūt kaunu. Ko darīt? Tad viesis atsakās pieņemt cienastu: “Es nevēlos būt saņemošais! Vēlos kļūt tāds pats dodošais kā Tu! Tu izrādīji man savu mīlestību, es sajūtu to. Kā lai atbildu tev ar to pašu?”.
Viesis sāk domāt: “Bet ja es neko nesaņemu, tad noniecinu Saimnieku… Sanāk, ka tā es atbildu uz Viņa mīlestību?! Ko tad lai daru?!”.
Un tad viņš rod risinājumu: es saņemšu tikai Saimnieka dēļ. Jo Saimniekam ir vēlme dot, Viņš vēlas, lai saņemu, man vispirms jāieiet Viņa vēlmē, lai tā kļūtu par manu mērķi.
Es ieeju Viņa vēlmē, jūtu, kā Viņš mīl mani, kā vēlas lai es saņemtu, kā cieš no tā, ka nepieņemu Viņa cienastu. Es strādāju ar Viņa vēlmi un domāju tikai par to, kā to piepildīt.
Atrodoties Viņa vēlmes iekšienē un tiecoties to piepildīt, es atklāju sevī iespēju to izdarīt – ja pieņemšu cienastu un baudīšu to.
Jo tikai ar baudu, kuru sajūtu, es varu sniegt baudu Saimniekam. Man jāsaņem un neizmērojami jābauda, jo jūtu, kā ar to Viņu piepildu.
Tādā gadījumā katrs strādā ar tuvākā vēlmēm. Saimnieks domā, kā viesis saņems no Viņa un baudīs.
Bet viesis domā, kā viņš saņems un baudīs, lai piepildītu Saimnieka vēlmi sniegt viesim baudu. Katrs izmanto savas vēlmes, lai piepildītu tuvākā vēlmes.
Pie tam katrs vinnē divkārši, pat vairāk. Jo katrs iziet ārpus sevis un tad viņš sajūt bezgalīgu, neierobežotu baudu.
Šis patents it kā vienkāršs. Bet ja sākam par to domāt, tad tas šķiet grūti realizējams.
Tomēr ideālā gadījumā, ja mēs to saprotam, – tā ir vienīgā iespēja piepildīt sevi ar bezgalīgu baudu, jo izmantoju cita vēlmes, ārpus sevis.
Radītājs – tā ir bezgalīga vēlme, bet es – tikai mazs punkts.Bet ja sāku Viņam pievienoties, tad ar to iegūstu sev bezgalīgu vēlmi, kuru varu piepildīt. Es sāku sajust, kā to piepildu un just, kā šī vēlme bauda.
Sanāk, ka izturoties pret to ar mīlestību, es saņemu bezgalīgas vēlmes, bezgalīgu dzīvi, mūžību un pilnību. Tas viss – ja attiecos pret Radītāju kā pret mērķi, kurš man jāpiepilda.
Tāpēc kabalas zinātne – tā patiešām ir saņemšanas zinātne (vārds “kabbala” ivritā nozīmē “saņemšana”) – kā saņemt un kā baudīt bez jebkādiem ierobežojumiem.

Avots: http://www.laitman.ru/duhovnaya-rabota/11490.html

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: