Kabalista iekšējais darbs
“Grupas mērķis – 2”
Rabašs rakstā “Grupas mērķis – 2” raksta, ka cilvēks dzimis par mīlošu tikai pats sev un tāpēc nav spējīgs izdarīt ne mazāko kustību bez personīgā labuma.
Bet ja neatceļam egoistisko mīlestību mūsos, nav iespējams saplūst ar Radītāju – ar īpašību līdzību Viņam. Tāpēc nepieciešama grupa, kurā tiek saliktas kopā ikkatra vēlmes un spēki un katrs var izmantot šo milzīgo kopīgo spēku, lai atceltu savu egoistisko vēlmi, kura liedz viņam sasniegt mērķi, dēļ kura viņš dzimis. Logs uz jauno pasauli. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vaikra”, 108. p.: Un ņemot vērā, ka zemāko grēki nodara kaitējumu augšienē, – tie upurē.
Zoar, nodaļa “Vaikra”, 87. p.: Ņemot vērā, ka Tora iznāca no Binas, pirmās bauslības arī tika uzrakstītas no Binas. Sacīts: “ierakstīts bauslībās”. Lasi nevis ierakstīts (harut), bet brīvība (herut). Tā ir īsta brīvība, jo demonstrē vietu, no kuras atkarīga visa brīvība. Jo brīvība no visiem nesķīstajiem spēkiem tiek sasniegta tikai ar Binas gaismu palīdzību. Torā nav apstrīdamas lietas, kur viss nenonāktu līdz vienai vietai – līdz Malhut un nenonāktu līdz vienam avotam – Jesodam.
Jautājums:
Zoar, nodaļa Vaikra, 20. p.: … Viens valdnieks ielikts vārtos no ārpuses un viņa vārds – Gabriels un kopā ar viņu – divpadsmit valdnieki, kuri atrodas viņam apkārt, – “trīs”, “trīs” katrā pusē no četrām pusēm. Apakšējie kopējie rati (merkava), tas ir divpadsmit: Mihaels-Gabriels-Uriels-Rafaels, katrā no tiem trīs līnijas, HAGAT, kopā – divpadsmit. Un savukārt ir divpadsmit katrā no tiem…
Analītika:
Darbība izsauc pretdarbību…
Zoar, nodaļa “Behukotai”, 5. p.: …Un kā nepieciešams atmodināt augstāko svētību ar darbību un valodu, tāpat tiem, kas nāk no nešķīstās puses, jāatmodina sava puse – ar darbību un izteikšanu vārdos.
Ja pasaulē notiek kaut kāds ļaunums, – tas nozīmē, ka mums pagaidām neizdodas izlabot pasauli. Ja cilvēki vēl joprojām plāno karus, postījumus un teroru, noniecina viens otru, melo viens otram, tiecas ar jebkuriem līdzekļiem nopelnīt uz citu rēķina, – tas nozīmē, ka mēs nelabojam pasauli. Jo, ja gaisma starotu vairāk, tas nevarētu notikt. Cilvēks nebūtu spējīgs tā rīkoties, daba nedzīvajā, augu un dzīvnieku līmeņos nenestu mums tādus nevēlamus “pārsteigumus”. Mēs eksistējam visaptverošajā dabā, bet līdzsvars ar to atkarīgs no mums, no cilvēka līmeņa.
Zoar, nodaļa “Vaera”, 126. p.: Sākumā rabīns Aha nodomāja, ka pilsētā sērga un tādēļ vajadzīga lūgšana, lai atgrieztu Nukvu žēlsirdības īpašībā. Un tāpēc viņš sacīja, ka viņiem vajag lūgt.
Pieteikties RSS barotnei